Teātra "Skatuve" divdesmit gadu jubilejā – saruna ar tā dibinātāju un māksliniecisko vadītāju Annu Eižvertiņu 
 – "Skatuvei" šoruden aprit divdesmit gadi, gandrīz tikpat, cik atjaunotajai Latvijas valstij... A. Eižvertiņa: – Nodibinājāmies 1991. gadā. Katram režisoram jau ir sapnis par savu teātri. Pirmie trīs gadi aizritēja, sakopjot nolaistās telpas Maskavas forštatē. Tagad gudroju, kā neaizmirst nevienu no apmēram 200 cilvēkiem, kas toreiz palīdzēja. Labvēlīgi pret teātri bijuši arī gandrīz visi Latgales priekšpilsētas izpilddirektori. Arhitekte Anda Ārgale, būdama mana draudzene, uzdāvināja pārbūves skices, izdomāja akustiskos griestus zāles labskanībai. Egils Mičenis no toreiz vēl pastāvošā "Pilsētprojekta" par baltu velti uztaisīja apkures sistēmas rasējumus. Ģirts Krūmiņš (tagad JRT aktieris) kopā ar kursabiedru Daini Bērziņu kala nost vecās trepes, lai mēs varētu iet pa jaunajām, flīzētajām…

Šīs nedēļas nogali (27., 28. un 29. oktobris) studijteātris Skatuve un tā mamma un dvēsele - režisore un organizatoriskā «lokomotīve» Anna Eižvertiņa aizvadīs klusos svētkos - Skatuve svinēs 20 pastāvēšanas gadu jubileju. Padomju laikos mēdza skandēt «domājam - Ļeņins, saprotam - partija, domājam partija, saprotam - Ļeņins», taču tieši šādu saukli par savu «partiju» - Maskavas ielas teātrīti Skatuve un tās «ļeņinu» Annu - varētu teikt visi tie simti aktieru un ar teātri saistīto cilvēku, kas ieguldījuši Skatuvē jaunības gadus un spēlesprieka enerģiju un turpina to darīt joprojām.