Te mīlestība ir viegla, ņirbīga un caurspīdīga, tā lāsmo te vienos, te citādos toņos, tā mainās un, skatoties tuvplānā, šķiet gluži atšķirīga no tā, ko redzam, kad atkāpjamies un novērtējam gleznu pa gabalu. Anna Eižvertiņa pazīst šos smalkos, impresionistiskos jūtu triepienus. Ar salīdzinoši minimāliem līdzekļiem viņai šo vibrējošo noskaņu izdevies uzlikt uz skatuves.
|