 Frīdriham Šilleram (1759.-1805.)
šogad paliek 250 gadi. Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā
latviešu teātros viņa lugas iestudē samērā reti, latviešu
kultūrā vācu ģēnija darbiem ir bijusi nozīmīga loma.
Atcerēsimies faktu, ka latviešu nacionālais teātris sākās ar
latviešu mēlē tulkoto un šķūnī uzvesto drāmu Laupītāji
1819. gadā. Par cilvēcības dzejnieku dēvētais Šillers ir
ietekmējis daudzus mūsu nacionālās literatūras autorus
Ausekli, Veidenbaumu, Raini, Aspaziju, Brigaderi, Poruku, Plūdoni,
Upīti...
Viltus un mīlestība F. Šillers
sacer 23 gadu vecumā. Gadu pēc pirmizrādes (1784. g.) Manheimā
tā tiek jau uzvesta Rīgas teātrī (vācu). Īpašu mīlestību
latviešu teātrī Viltus un mīla izpelnās 20. gs. 20. un 30.
gados, arī pēc kara 50. gados. Nu jau vairāk kā 50 gadus latviešu
skatītājs to nav redzējis.
Mēs vēlamies apliecināt cieņu F.
Šillera ģēnijam un uzdot jautājumu kāpēc pasaulē notiek
šādi skumji mīlas stāsti, un tik reti skan Oda priekam...?
Lomās: L. Grabovskis, Ģ. Liuziniks, D. Sumišķis vai Dz. Krūmiņš, Z. Vaļicka, A. Sproģe, M. Grase, A. Priede, J. Elsts vai V. Sīlis, V. Lūriņš vai I. Vekmans, N. Ērglis, K. Zāle
un J. Vītols
Režija: A. Eižvertiņa
Scenogrāfija: I. Noviks
Kostīmi: K. Dimitere
Čells: M. Dobičins
Gaismas: D. Sumišķis un S. Južkovs
Dekorācijas: I. Lūriņš
Šuvēja: S. Strautniece
Darbnīca: šūšanas ateljē
Nailja
|
